|
PLAYING THE NATIONAL CARD?
Referāts nolasīts EBU starptautiskās mūzikas apmaiņas programmas „Eurosonic”
konferencē Lisabonā, 2005. g. 26. maijā.
Cienījamās dāmas, augsti godātie kungi! Kolēģi!
Sveiciens no Latvijas un īpaši no Latvijas radio,
kurš šogad, 1. novembrī atzīmēs savus 80 ētera gadus.
Viena no Latvijas sabiedriskā radio piecām programmām ir „Latvijas radio 2”, kura šogad, 1. aprīlī
svinēja savu 10. dzimšanas dienu kā valstī populārākā radiostacija. „Latvijas radio 2” klausās katrs
ceturtais Latvijas iedzīvotājs un tas nav 1. aprīļa joks! Latvijā uz 2,3 miljoniem iedzīvotāju raida
36 radiostacijas, kuras konkurē savā starpā spēlējot anglo-amerikāņu pop un rok mūziku.
„Latvijas radio 2” ar nacionālās rok un pop mūzikas formātu ir sasniedzis un spējis noturēt vislielāko
klausītāju auditorijas daļu Latvijā!

Var droši apgalvot, ka „Latvijas radio 2” pēc formāta maiņas un pārejas uz nacionālo pop un rok mūziku,
ir palīdzējis arī visam Latvijas sabiedriskajam radio atgūt zaudēto klausītāju auditoriju.

„Latvijas radio 2” ir ne tikai nopietns Latvijas radio tirgus spēlētājs. „Latvijas radio 2” veic
nozīmīgu sabiedriskā radio misiju, dodot nopietnu ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā.
„Latvijas radio 2” jubilejā mūs apsveica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot „Latvijas
radio 2” nozīmīgo lomu nacionālās identitātes apzināšanā un saglabāšanā. Ar nacionālo identitāti
mūsu valsts prezidente saprata to mūziku, kura ik dienas skan „Latvija radio 2”.

Kā viena no piecām Latvijas sabiedriskā radio programmām „Latvijas radio 2” spēja no sākotnējiem
4% radiotirgus daļas pacelties līdz 25%? Vai tas notika tikai tādēļ, ka 1998. g., esot krīzes
situācijā, „Latvijas radio 2” radikāli mainīja formātu un sāka spēlēt nacionālo pop un rok mūziku?
Vai arī šim fenomenam ir dziļākas saknes?
Lai izskaidrotu Latvijas sabiedriskā radio programmas: „Latvijas radio 2” fenomenālos panākumiem
Latvijas radiotirgū, piedāvāju īsu ieskatu vēsturē.
„LATVIJAS RADIO 2” POPULARITĀTES POLITISKĀS SAKNES
Vispirms Latvijas vēsturiskās un ģeopolitiskās situācijas raksturojums – kopš Latvijas teritoriju 13.
gadsimtā iekaroja vācu krustneši, pāri mūsu valstij brāzušies arī zviedru un poļu karaspēki, 700 gadus
vācu baronu kundzība summējās ar Krievijas ķeizaru un vēlāk arī ar komunistu valdīšanu. Visas šīs
tautas atstāja savu ietekmi arī uz latviešu mūzikas izpratni, kurā vēl arvien ir spēcīga slāviskā un
vāciskā ietekme.
Latvija, kā neatkarīga valsts pastāvēja tikai 20 gadus, no 1918. – 1940. g., kad to okupēja PSRS karaspēks
un mūsu valsts atkal atguva neatkarību tikai 1990. g.
Tātad: tikai 35 gadus Latvija ir bijusi brīva valsts!

Dziesma bija tā, kas palīdzēja mūsu tautai izdzīvot okupācijā, arī Latvijas neatkarības atgūšanu
dēvē par „dziesmoto revolūciju”. Dziesma vienoja latviešu tautu un uzturēja nacionālo pašapziņu laikā,
kad Latvijā masveidā tika iepludināti migranti, īstenojot komunistu iecerēto tautas pārkrievošanas
politiku un radikāli mainot valsts iedzīvotāju sastāvu – latvieši gandrīz kļuva par minoritāti paši
savā zemē! Šo dramatisko situāciju var uzskatīt par „Latvijas radio 2” popularitātes „politiskajām
saknēm”.
„LATVIJAS RADIO 2” POPULARITĀTES MUZIKĀLĀS SAKNES
Pirmkārt tās ir latviešu tautas dainas – skaitāmās un dziedamās tautasdziesmas, kas ir unikāla parādība
arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Latvju dainu vākšana un pierakstīšana sākās 19.gadsimta otrajā
pusē un 20.gadsimta sākumā jau bija pierakstītas vairāk nekā 200 tūkstoš dainu. Ceļojot no mutes mutē,
dainas ieguvušas dažādas versijas, un, tās saskaitot, radies sakāmvārds, ka uz katru latvieti ir pa dainai.
Tās parasti ir četrrindes, stingrā pantmērā veidotas, un vēsta par darbu, sadzīvi, dabas parādībām –
daudz no dainu melodikas un satura pārmantots arī mūsdienu latviešu populārajā mūzikā.
Otrs avots ir vācu mūzika – tā skanēja vispirms baznīcā, citās tautas pulcēšanās vietās – gadatirgos,
sarīkojumos, ne velti daudz vācu mūzikas tēmu skan latviešu jau par tautasdziesmām kļuvušajās ziņģēs
un galda dziesmās.
Trešais populārās mūzikas veidošanās avots bija Latvijas galvaspilsēta Rīga, kas kopš saviem sākumiem
ir internacionāla pilsēta – šeit pulcējās jūrnieki, tirgoņi, aristokrāti un šurp brauca daudz viesmūziķu
no visas Eiropas. Attīstījās krogu, restorānu un varietē izklaides vietas, un tieši Latvijā ir dzimis
viens no pasaules tango karaļiem Oskars Stroks, kura daiļrade ir pazīstama visā pasaulē.
Savukārt viens no latviešu nacionālās apziņas uzturētājām bija attīstītā koru kustība – viens no tās
radītājiem bija Vācijā skolojies diriģents Jānis Cimze, kurš 1939. gadā dibina Latvijā pirmo skolotāju
semināru. Par vienu no obligātajiem priekšmetiem šajā seminārā un visās latviešu skolās kļūst arī dziedāšana,
un var teikt, ka dziesmai un mūzikai ir īpaša loma ne tikai latviešu tautas izdzīvošanā, bet arī latviskajā
mentalitātē. Mūs mēdz saukt par dziedātāju un dziedošo tautu, kuras kultūras sastāvdaļa ir kori un dziesmu
svētki. Ne velti „Latvijas radio 2” vienas no populārākajām ir korī dziedātas pop un rok dziesmas
instrumentāla ansambļa pavadījumā.
Tomēr nacionālā mūzika pilnā sparā varēja attīstīties tikai ar nacionālās valsts izveidi, kas notika 1918.
gada 18. novembrī. Nākošais būtiskais etaps bija nacionālā Radio izveidošana - 3 gadus pēc pirmā radio
iedarbināšanas Londonā, 1925. gada 1. novembrī, sāka darboties Rīgas radiofons. Latvijas radio jau pašos
tā pirmssākumos programmā bija arī populārā un vieglā mūzika – pie mikrofona tika aicināti Latvijā iecienīti
mūziķi, vispirms jau tautas komponists, dziedātājs un kapellas vadītājs Alfrēds Vinters, kuru pamatoti var
dēvēt par latviešu popmūzikas radītāju. Viņa dziesmas skanēja tā laika moderno deju – valša, tango,
fokstrota un polku ritmos, melodijas līdzinājās vācu šlāgermūzikai, kas latviešiem tolaik bija ausij un
sirdij ierasta.
Nākošais pakāpiens Latvijas vieglās mūzikas attīstībā bija pirmās nacionālās skaņuplašu fabrikas izveidošana
Rīgā – Helmāra Rudzīša uzņēmums Bellacord Electro savu darbību sāka 1931. gadā un līdz padomju armijas
okupācijai 1940. gadā paguva izdot apmēram 600 latviešu mūzikas skaņuplašu, un pārsvarā tie bija tieši
vieglās mūzikas ieraksti. Tos atskaņoja arī Latvijas radio, un šo dziesmu popularitāti veicināja fakts,
ka to dziedātāji bieži bija slaveni operas solisti, aktieri. Skaņuplatēs un radio tika latviskotas
populāras ārzemju melodijas, dziesmas no kinofilmām, radīts arī daudz oriģinālmūzikas.
Lūzumu Latvijas mūzikas attīstībā radīja komunistu nākšana pie varas, kuri pēc 1939. gada Molotova –
Rībentropa noziedzīgā pakta vienošanās okupēja Baltijas valstis un tam sekojošais Otrais pasaules karš.
Kara laikā radās daudz karavīru dziesmu, kas ātri kļuva par tautasdziesmām, bet pēc Vācijas kapitulācijas
Latvijas atkal nonāca otrreizējā komunistu okupācijā un daudz nacionālās mūzikas bija jāaizmirst. Sevišķi
patriotiskās dziesmas, ziņģes tika pasludinātas par buržuāzisko mantojumu, džezs – par kapitālistu ļaunu
izgudrojumu, kaut jau pirms kara Latvijā bija daudz salonmūzikas un džeza orķestru. Daudzi mūziķi,
komponisti un dziedātāji emigrēja vai tika izsūtīti uz Sibīriju, visu nācās sākt no jauna.
Latviešu komponisti komunistu okupācijas laikā bija spiesti pārņemt padomju dziesmas tradīcijas,
visur tika ieviesta cenzūra, kas aizliedza nevēlamus tekstus un melodijas, Latvijas radio tika
sadauzītas skaņuplates ar brīvās Latvijas laika dziesmu ierakstiem. Tomēr par spīti varas iestādēm
latvieši saglabāja savu Dziesmu svētku tradīciju un daudz dziedāja arī pašu mājās, aiz slēgtām durvīm,
brīvās Latvijas un arī Ziemassvētku dziesmas, kuras arī bija aizliegtas!
Man personīgi nācās piedzīvot komunistu represijas, kad 1974. g. koledžas ballē publiski izpildīju kādu
neatkarīgās Latvijas laikā populāru dziesmiņu. Par šīs dziesmas publisku dziedāšanu man tika slēgtas
Latvijas augstskolu durvis un savus „nacionālos grēkus” varēju izpirkt tikai ar piespiedu dienestu
okupācijas armijas darba bataljonā – tikai pēc tam varēju iestāties augstskolā un arī tad tikai neklātienē!
Komunistu okupācijas politikas neatņemama sastāvdaļa bija Latvijas tautas pārkrievošana, iepludinot
Latvijā desmitiem tūkstošu migrantu, kas radīja nopietnas Latvijas iedzīvotāju nacionālās struktūras
izmaiņas. Tas bija un vēl joprojām ir nozīmīgs faktors, kas atstājis iespaidu gan Latvijas iekšpolitikā
un ārpolitikā un sekmējis arī nacionālo mūziku raidošās sabiedriskās radiostacijas, „Latvijas radio 2”
panākumus.
Latviešu tauta savā zemē būtu kļuvusi par minoritāti, ja komunistu okupācija turpinātos – tāds bija arī
okupantu mērķis! Komunistu īstenotās migrācijas politikas sekas Latvija nav pārvarējusi vēl šodien.
Mūsu dziesmas, lai arī oficiāli aizliegtas, okupācijas laikā palīdzēja uzturēt tautas garu un deva cerību,
ka reiz atdzims neatkarīga Latvija.
Kaut arī dzelzs priekškars šķīra Latviju no pārējās Eiropas, brīvās pasaules raidstacijas mēs varējām uztvert
un tās klausījāmies par spīti okupācijas varas iestāžu centieniem tās slāpēt. Rīgā, kā jau ostas pilsētā,
ārzemju jūrnieki ieveda skaņuplates ar jaunāko mūziku. Radās pašmāju bītlu un The Beach Boys sekotāji,
kas dziedāja angļu valodā. Pirmā nacionālā rokgrupa Eolika, kas dziedāja oriģināldziesmas latviešu valodā,
radās 1967. gadā, un tad sekoja īsts rokmūzikas bums, tomēr padomju iestādes drīz vien šos nemierniekus
apklusināja, vienkārši aizliedzot rīkot publiskus koncertus. Grupas 2xBBM līderim, šobrīd ļoti slavenam
un arī pasaulē pazīstamam latviešu komponistam Imantam Kalniņam milicija piespiedu kārtā pat nogrieza
tolaik modē esošos garos matus.
Ņemot vērā sarežģītos apstākļus un to, ka varas iestādēm daudz netīkamāka bija dumpīgā rokmūzika, latviešu
vieglās mūzikas attīstība ievirzījās estrādes gultnē, un tas notika, pateicoties viena cilvēka –
visievērojamākā latviešu popmūzikas komponista Raimonda Paula ģēnijam. Viņš ar izcils pianists,
absolvējis Latvijas Mūzikas Akadēmiju, kur mācījies arī kompozīciju, un kopš piecdesmito gadu beigām
viņš sacer dziesmas un instrumentālu mūziku. Raimonds Pauls vairāk kā 50 gadus aktīvi ieraksta mūziku
Latvijas radio skaņu ierakstu studijā. Vispirms viņa daiļradē bija jūtama džeza ietekme, vēlāk
rokmūzikas iespaids, tomēr pamatos mūsu populārākais komponists un pianists Raimonds Pauls balstās
latviešu sadzīves dziesmā un no vācu mūzikas pārmantotajās šlāgeru intonācijās un formās. Viņa atrastā
popdziesmas formula ir tik izcila, muzikālās frāzes tik lipīgas, ka ikviens Raimonda Paula sacerējums
Latvijā kļūst par grāvēju. Katra latvieša mājās ir vismaz pāris Raimonda Paula skaņu palšu vai CD.
Arī visā Padomju Savienībā, kura bija okupējusi Latviju, Pauls bija ārkārtīgi populārs, viņa katras
skaņuplates tirāža toreiz pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, kopējai tirāžai sasniedzot gandrīz 100
miljonus eksemplāru! Raimonds Pauls jau vairākus gadu desmitus ir visvairāk atskaņotais autors Latvijā!
Raimonds Pauls ar savu daiļradi visu latviešu vieglo mūziku ievirzīja šlāgeru gultnē, viņš prata arī
savā mūzikā iepludināt padomju mūzikai obligāto dzīvesprieku un liriku. Ar savu ģeniālo prasmi viņš
šad tad pietuvinājās franču šansonam, arī itāliešu skaistajām dziesmām, pat čigānu romancei. Raimonds
Pauls audzināja klausītāju gaumi neskaitāmos koncertos, radio bez pārtraukuma atskaņoja Paula dziesmas,
un arī pārējie komponisti centās turēties līdzi. Te gan jāpaskaidro, ka Padomju Savienībā darbojās
valsts atbalstītie mūziķi, orķestri un kolektīvi, par to mājvietu kļuva radio un filharmonija, viņi
saņēma garantētas mēnešalgas. Pārējie bija tā saucamie pašdarbnieki jeb amatieri – viņu vidū arī
roka ansambļi, kuriem nācās savas programmas atrādīt žūrijai – tā bija maskēta cenzūra, kura izlēma –
dot atļauju uzstāties vai nē. Amatieriem nebija iespējams ieskaņot savas dziesmas ierakstu studijās,
līdz ar to tās neatskaņoja radio. Pārmaiņa šajā ziņā Latvijā sākās tikai astoņdesmito gadu vidū, līdz
ar Mihaila Gorbačova nākšanu pie varas.
Radās ļoti daudz rok un popansambļu, kuri uzstājās konkursos, festivālos, viņu dziesmas sāka atskaņot
radio, un šajās dziesmās bieži izskanēja tautas ilgas pēc brīvības.
80.- to gadu beigās sākās mūsu dziesmotā revolūcija, un tautas vienotība izpaudās kopīgā dziedāšanā –
dziedāja tautasdziesmas, aizliegto Latvijas himnu, arī iecienītas sadzīves dziesmas un mūsu komponisti
sacerēja jaunas brīvības alku himnas.
Visi muzikālie sarīkojumi izvērtās par mītiņiem, notika festivāli Roks par neatkarību un Roks pret Skrundas
lokatoru. Godā tika celtas padomju laikā aizliegtās dziesmas un to autori un šī, padomju aizliegtā mūzika
atkal skanēja radio, kas kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas ruporiem.
Kad neatkarība bija izcīnīta un savas tiesība pieteica tirgus ekonomika, Latvijas mūzikas tirgū
notika lielas pārmaiņas - sākās brīva muzikālās informācijas plūsma. Latvijā 1993. g. tika dibinātas
pirmās komercradiostacijas, kuras ar lielu sajūsmu un lielā vienprātībā atskaņoja ārzemju mūziku
pārsvarā angļu valodā. Sevišķi jaunieši to klausījās ar sajūsmu, jo tas bija kaut kas jauns. 1995. g.,
kad sāka raidīt sabiedriskā radio programma „Latvijas Radio 2”, arī tā bija orientēts uz ārzemju
mūzikas programmu. Ārzemju mūzika bija modes lieta un vienu brīdi likās, ka latviešu valodā skanošā
mūzika vairs nevienam nav vajadzīga.
Tomēr nacionālā mūzika deviņdesmito gadu vidū strauji ienāca Latvijas mūzikas ierakstu tirgū- radās
vairākas mūzikas izdevniecības, sākās kompaktdisku ēra un bija pieejami kvalitatīvi latviešu mūzikas
ieraksti. Latvijas mūzikas tirgū vislielākās tirāžas tolaik sasniedza (arī tagad sasniedz!) un visvairāk
arī tika pārdota latviešu populārā mūzika, lai gan radiostacijas to snobiski izvairījās spēlēt, jo tas
neskaitījās „moderni”. Tomēr tirgus ekonomika un pieprasījums darīja savu. Latviešu mūzikas ieraksti
nonāca Latvijas radio fonotēkā. Un tā kā fonotēka arvien papildinājās ar vietējo mūziku, jau 1997.
gadā Latvijas „Radio 2” dienā atskaņoja tikai latviešu mūziku, bet vakaros skanēja ārzemju grāvēji.
90.- to gadu otrajā pusē notika izmaiņas Latvijas radio tirgū – komercraidstacijas, kuras sākumā
raidīja tikai ap galvaspilsētu Rīgu un tās tuvāko apkārtni, sāka „izplesties” visā Latvijā, konkurējot
ar sabiedriskā radio programmu „Latvijas radio 2”, kurš laikā no 1995. – 1998. g. bija praktiski
vienīgā raidstacija, kura raidīja visā Latvijā tolaik jaunajā FM diapazonā. Šis FM monopols pāris
gadus automātiski nodrošināja „Latvijas radio 2” visai lielu auditoriju : ap 7-8 % SHR.
Latvijas radio programma „Latvijas radio 2” ar sākotnējo nosaukumu „99 ½” sāka skanēt 1995. g.
1. aprīlī, dalot frekvenci un raidlaiku ar integrācijas programmu „Doma laukums”.
Radio biznesā tas bija visai neparasts un maz lietots formāta veids, kad daļu raidlaika un pie tam
vēl vislabāko radio laiku, rīta stundas, vai t.s. „prime time” aizņem programma krievu un
mazākumtautību valodās, bet tikai pusdienas laikā, no plkst. 12.00 tajā pašā frekvencē sāk skanēt
pilnīgi cita veida programma. Tomēr, 1995. g. arī šāda veida izkropļots radioformāts ieguva visai
plašu klausītāju atzinību, ko var izskaidrot ne tik daudz ar formāta pievilcību kā ar to, ka Latvijā,
ārpus Rīgas, FM diapazonā praktiski nebija konkurences un toreizējais „Radio 99 ½” ar devīzi:
„Kam vēl nav 100, tas var!” bija visai klausīts, ar 265.000 auditoriju un 8 % radiotirgus daļas.
Situācija kardināli mainījās, kad ārpus Rīgas sāka raidīt komercradio (Radio SWH, Radio Rīgai,
Skonto, Super FM u.c.) un 1998. g. vasarā „Radio 99 ½” klausītāju skaits dramatiski
samazinājās līdz 148.000 (kritums par – 45 %), samazinājās arī radio tirgus daļa, nokrītoties
līdz tikai 4 % un „Radio 99 ½” atradās krīzes priekšvakarā, kuru veicināja arī
„Radio 99 ½” vadības vairākkārtēja nomaiņa. Lai apturētu programmas klausītāju
skaita turpmāku samazināšanos, bija jāpieņem radikāli mēri, kuri izpaudās programmas formāta
maiņā un arī strādājošo darbinieku daļējā pārstrukturēšanā. Dažu mēnešu laikā LR-2 nomainījās
trīs direktori, bet arī tas neglāba situāciju, klausītāju auditorija turpināja samazināties.
KO DARĪT?
KĀ PIESAISTĪT KLAUSĪTĀJUS SABIEDRISKAJAM RADIO?
Jaunieceltais LR-2 direktors ierosināja pārveidot LR-2 par nacionālās popmūzikas kanālu.
Šo priekšlikumu atbalstīja Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts un Latvijas radio valde,
bet pretojās toreizējā Nacionālā radio un TV Padome. Tikai ar vienas balss pārsvaru priekšlikumu par
to, ka LR-2 turpmāk raidīs tikai latviešu valodā skanošas dziesmas, NRTP (Nacionālā radio un TV padome)
tomēr atbalstīja.
Ja Latvijā nebija nevienas radiostacijas – ne komerciālās, ne sabiedriskās, kuras formāts būtu nacionālā
rok un pop mūzika, tad Latvijas kaimiņos: Igaunijā un Lietuvā tāda formāta radiostacijas jau sekmīgi
darbojās.
„Latvijas radio 2” darbinieki vairākas reizes devās uz mūsu kaimiņvalstīm: Igauniju un Lietuvu lai
gūtu pieredzi viņu nacionālo mūziku atskaņojošās radiostacijās. Jāsaka, ka Igaunijā un Lietuvā
nacionālo mūziku atskaņojošās radiostacijas klausās ap 20% radioklausītāju. Populārākās šajās valstīs
ir nacionālo pop un rok mūziku atskaņojošās komercradiostacijas, kuras Igaunijā un Lietuvā, atšķirībā
no Latvijas, ātri aptvēra, ka ar šo formātu var piesaistīt lielu auditoriju. Nacionālo pop un rok mūziku
atskaņojošās radiostacijas saglabājušas noturīgu popularitāti visās trīs Baltijas valstīs arī šobrīd.
1998. gada rudenī „Latvijas radio 2” notika pilnīga pāreja uz latviešu mūziku, kurā dominē šlāgeri,
pop un rokmūzika latviski-slāviski-vāciskās intonācijās, kuras ļoti atbilst latviešu klausītāja
mentalitātei. Protams, ēterā netiek atskaņoti ekstrēmie novirzieni kā smagais metāls, hardcore,
elektroniski eksperimenti, tehno un citas galējības.
Pirmo apstiprinājumu tam, ka pāreja uz nacionālo mūziku deva rezultātus, ieguvām jau 1999. g. sākumā –
pēc Ziemassvētku laika, kad LR-2 pirmie spēlēja tikai Ziemassvētku dziesmas latviešu valodā –
mūsu auditorija pēc 1998. g. Ziemassvētkiem pieauga par + 31% un tas deva spēku un ticību nacionālās
mūzikas nākotnei.

Pēdējos gados pieņemts tas, ka „Latvijas radio 2” neskan pašu mājās sacerēta mūzika angļu valodā –
tas ir mūsu pretspars amerikānisma invāzijai kultūrā.
Viens no iemesliem, kāpēc šāds radikāls solis bija iespējams, ir fakts, ka latviešu vidū svešvalodu
zināšanas ir samērā nelielas – padomju laikā tika mācīta lielākoties krievu valoda, un tagad angļu
valodu brīvi pārvalda tikai jaunā paaudze. To sapratušas arī komercstacijas, kuras savās programmās
arī cenšas iekļaut dziesmas latviešu valodā.
Populāri latviešu dziedātāji, mēģinot iziet pasaules mūzikas apritē, savas angļu valodā iedziedātās
dziesmas centās atskaņot arī „Latvijas radio 2”, tomēr tās neguva klausītāju atbalstu un angļu valodā
dziedātās dziesmas neiekļuva pat radio populāro dziesmu aptaujas „Top-15”! Tikko mūziķi savas angļu
valodā dziedātās dziesmas pārdziedāja dzimtajā valodā, tās kļuva par hitiem, lai gan angļu valodā
skanošas, tās neguva nekādu ievērību (spilgts piemērs: Laura Reinika dziesma „Sirds sadeg neparasti”).
Ar savu prasmīgo repertuāra politiku Latvijas Radio 2 jau 2000.g. pavasarī apsteidza komercradio
tirgus līderi, radio SWH. Šis fakts bija tik satriecošs, ka par to rakstīja un analizēja Latvijas
lielākā biznesa avīze „Dienas bizness”, ievietojot šo ziņu laikraksta pirmajā lappusē kā sensāciju!
LR-2 programmā gan ir daži svešvalodā skanoši raidījumi kā Vācu šlāgeru pusstunda, jo šis žanrs latviešiem
ir ļoti iemīļots. Pēdējos gados ļoti populārs ir kļuvis amerikāņu kantrī – pie mums gan tas ir kļuvis par
latviešu kantrī šlāgeri, un Kantrī mūzikas raidījuma topu augšgalā parasti ierindojas tieši vietējās grupas,
dziedot latviski! Par to, savukārt, brīnās mūsu amerikāņu draugi!
Latviešu populārā mūzika pašlaik attīstās ļoti strauji – ienāk ietekmes no Skandināvijā populārā
folkroka, arī Latvijā daudz mūziķu izmanto tautas melodijas un intonācijas. Joprojām latviešiem
vistuvākās ir liriskās dziesmas, vienkārši, saprotami vārdi, sadzīves tēmas, mīlestība, attiecības, -
mēs esam vienkārši ļaudis, mēs visi mīlam dabu, savu zemi, savas tautas dziesmas, un mūzika latviešiem
ir zināms nacionālās vienotības simbols. Lai arī cik turīgs un izglītots nebūtu latvietis, ballē ar
radiem pie galda viņš dzied ziņģes un sadzīves dziesmas, un klausās Latvijas Radio 2 – dziesmas
dzimtajā valodā! Pateicoties tam, ka LR-2 programmu var dzirdēt internetā mums ir daudz klausītāju
visā pasaulē, no kuriem regulāri saņemam atsauksmes.
LR-2 datorizētajā darba fonotēkā pašlaik ir vairāk kā 20 000 dziesmu latviešu valodā, no kurām aktīvajā
apritē ir 8 500 dziesmas.
KĀDA IR „LATVIJAS RADIO 2” AUDITORIJA?
KAS IR TIE, KURI MĪL UN KLAUSĀS VIETĒJO ROK UN POP MŪZIKU?
Piedāvāju Jums ieskatu „Latvijas
radio 2” klausītāju profilos.
KAS STRĀDĀ „LATVIJAS RADIO 2” KLAUSĪTĀJIEM?

Sabiedriskā radio, „Latvijas radio 2” , nacionālās pop un rok mūzikas formāta radio, kurš piesaistījis
25% valsts iedzīvotāju, ir 9 pilna laika un 20 ārštata darbinieki, kuri izvēlas mūziku un vada
programmas. Viens no mūsu DJ šogad uzvarēja „Eirovīzijas” nacionālās atlases konkursā un pārstāvēja
Latviju Eirovīzijā. Tas, ka lielākā daļa darbinieku ir ārštatā, ļauj vieglāk variēt ar raidījumiem
un sasniegt augstāku raidījumu kvalitāti.
Pēdējo gadu laikā radio programmu vadītāju darbam ir pieaicināti vairāki gados jauni cilvēki, kas
devis programmai lielāku dinamismu un padarījis to modernāku.
Viens no „Latvijas radio 2” panākumu avotiem ir mūsu klausītāju vēstules. Lai gan šobrīd ir moderno
tehnoloģiju laikmets, „Latvijas radio 2” katru mēnesi vidēji saņem 1 – 2 tūkstošus ar roku rakstītu
vēstuļu un katru gadu pieaug „Latvijas radio 2” sūtīto e-pasta vēstuļu daudzums, vidēji mēnesī 2 – 3
simti. Klausītāju vēstuļu analīze dod iespēju „turēt roku uz mūsu klausītāja pulsa”, dod iespēju
pilnveidot mūsu programmu.
Interesanti, ka tikai 15 % DJ ar profesionālu muzikālo izglītību – pārējiem mūzika ir sirdslieta.
Interesanti, ka mūsu radio DJ ir visdažādāko profesiju pārstāvji : ir ārsts, veterinārārsts, auto
atslēdznieks, vairāki skolotāji, Valsts ieņēmumu dienesta jurists, žurnālistikas specialitātes
pēdējā kursa students, arhīva darbinieks, ģimnāzijas skolnieks un citi. Es pats esmu diplomēts
lauksaimnieks un šobrīd rakstu doktora disertāciju ekonomikā. Tieši šis mūsu darbinieku plašais
profesiju un zināšanu spektrs padara „Latvijas radio 2” par visklausītāko radio un, ceru, ka tā
būs vismaz nākošos desmit gadus!
Izmantojot izdevību, vēlos pateikt paldies par sirsnīgo apsveikumu „Latvijas radio 2” 10 dzimšanas
dienā EBU ģenerālsekretāram Žanam Revejonam un Radio departamenta direktorei Rainai Konstantinovai.
Paldies par uzmanību!
Raksta tapšanā piedalījās muzikoloģe, LR-2 programmu vadītāja: Daiga Mazvērsīte.
Ja salīdzinām ar ASV, kur līdzīga formāta (kantrī mūzikas) radio aizņem ap 18 % no radiotirgus,
Igauniju vai Lietuvu, kur vietējo mūziku atskaņojošās radiostacijas aizņem ap 20 % no radiotirgus,
tad Latvijā LR-2 ar saviem 25-27 % tirgus daļas iekļaujas, vai pat ir virs šiem „vidējiem” rādītājiem.
Arī Ungārijas populārākā radiostacija, kura aizņem 25 % no Ungārijas radiotirgus saucas pavisam vienkārši „Radio Šlager”!
Latvijā, vietējās mūzikas formāta radio, līdzīgi kā Baltijas valstīs, tirgus daļai būtu jābūt 20 -
22 % robežās. Objektīvi jāatzīst, ka LR-2 auditorijas ļoti jūtamo pieaugumu sekmēja arī citi, ar LR-2
ikdienas darbu nesaistīti faktori un to mijiedarbība:
* Latvijā, tāpat kā visā pasaulē 90-tajos gados samazinājās rokmūziku klausošās un pērkošās auditorijas daļa,
kura sāka pārorientēties uz vietējo (kantrī vai šlāgeri) mūziku.
* vairākām Latvijas komercradio stacijām, dažām pat vairākkārt, mainījās īpašnieki un arī formāts (Skonto,
Super FM, Star FM u.c.), kas veicināja šo radio klausītāju auditorijas daļas „pārplūdi” uz citām
radiostacijām, to skaitā arī uz LR-2.
* Ievērojami tika mainīts arī Latvijas radio I programmas (LR-1) skanējums un programmas vadība, kas
veicināja LR-1 lielas klausītāju auditorijas daļas „pārplūdi” uz LR-2.
* dažu gadu laikā LR-2 ieguva iespējas raidīt 24 stundas visu diennakti 9 Latvijas raidītājos, kas veicināja
lielu klausītāju auditorijas daļas pieaugumu.
LR-2 popularitāti veicināja tas, ka etniskās piederības apziņa globālās modernizācijas gaitā nemazinās.
Lai gan tagad cilvēki pakāpeniski spiesti kļūt par pasaules pilsoņiem, tajā pat laikā viņi cenšas
nezaudēt saikni ar savu tautu un vietējo sabiedrību.
No 1998. gada 1. oktobra „Radio 99 ½” kura nosaukums bija pārveidots uz „Latvijas radio 2” (LR-2),
pārgāja uz latviešu populārās mūzikas formātu un sabiedriskā radio misiju daļēji nomainīja pret
komercradio funkcijām, jo LR-2 bija arī jāpelna trūkstošais finansējums Latvijas radio. Sākot ar
2000.g. 1. janvāri LR-2 sāka raidīt visu diennakti, sākotnēji tikai Rīgas raidītājā, bet līdz 2003. g.
arī 24 stundu apraide tika nodrošināta 9 raidītājos praktiski visā Latvijā. Jau formāta maiņa un
pāreja uz latviešu mūziku deva klausītāju skaita pieaugumu no 148.000 (1998. g. vasarā) uz 196.000
(1998./1999. g. ziemā).
Pārejot uz 24 stundu apraidi, 2000. g. pavasarī LR-2 klausītāju skaits sasniedza jau 306.000, bet
2003. gadā klausītāju skaits sasniedz jau : 619 000, ko daļēji var izskaidrot ar to, ka, uzsākot
raidīt visā Latvijā 24 stundas diennaktī, LR-2 ka jau jauna „prece” sākotnēji ieinteresēja lielu
klausītāju skaitu, kurš 2004. g. beigās ir nostabilizējies 590.00 – 600.00 robežās. LR-2 auditorijas
daļa kopējā Latvijas radiotirgū jau vairākus gadus ir 23% - 25 %.
Dziļie indentitātes procesi, kas sakņojas vietas un radniecības sajūtā, vēl arvien nosaka tautas
dzīvi neatkarīgi no izglītības līmeņa un televīzijas vai radio kanālu skaita. Ekonomikas globalizācijas
gaitā šādas identifikācijas formas top stiprākas (21. lpp.), lai gan daudziem cilvēkiem nacionālā
identitāte vairs nav svarīga un ir novecojis pašraksturojuma jēdziens (42. lpp). T. H. Ēriksens
„Mirkļa tirānija”; Norden AB, Rīga 2004. ISBN 9984-713-17-2, 224 lpp. Arī Latvijas iedzīvotāji,
Latvijas iestāšanās gadā Eiropas savienībā, 2005. gadā, savā identitātē, iespējams, jutās apdraudēti
un 2005. g. LR-2 fiksēja vislielāko auditorijas rekordu : 27% (SHR) un 671 000 (RCH).
Latvijas radiotirgū, līdzīgi kā citur pasaulē, tirgus veiksminiekam, LR-2 sāka sekot arī citas
komerciālās radiostacijas, iekļaujot savās programmās latviešu populāro mūziku, no kuras līdz šim
tās izvairījās, tomēr LR-2 veiksmīgi izvēlējies un kopj latviešu populārās mūzika lauciņu, spēlējot
šlāgermūziku un melodisko popu – šāda veida mūziku neriskē spēlēt pat tās komercraidstacijas, kuras
sākušas atskaņot t. s. „latviešu roku”, bet šlāgeri un kantrī, lūk, esot zem viņu goda!
Šlāgermūzikas lielo popularitāti Latvijā daļēji izskaidro šīs mūzikas ievērojamākā komponista Latvijā,
Raimonda Paula teiktais: „Man nav problēmu nospēlēt roķi, bet kādam ir jāpaliek uzticīgam arī tā
sauktajai melodiskajai mūzika. Sauciet to par sentimentālu vai vecmodīgu – tā ir jūsu darīšana!
Es tik un tā zinu, ka paaudzes, kuras šodien bļaustās līdzi reperiem, kļūstot par ģimenes cilvēkiem
un ieraugot spogulī sirmus matus, pārslēgsies uz melodisko mūziku, kura dzīvos vienmēr.”
|
|
LR 2 vēsture
1995. gadā, kad Dzintrim Kolātam iešāvās prātā Jauniešu izklaidējoši
izglītojošā kanāla dibināšana Latvijas Radio ietvaros, viņš nebija vis šīs
iestādes ģenerāldirektors, bet gan reklāmas daļas vadītājs. Viņa entuziasms
pārliecināja apvienot Latvijas Radio 2. programmas mūzikas dienesta
darbiniekus (Gunārs Freidenfelds, Daiga Mazvērsīte, Pēteris Pūrītis) ar vakara
programmu veidotājiem no raidījumiem “Dzirkstele” (Olga Rimšāne, Indira Ozola,
Andra Žaleiko (tagad Alksne), Roberts Buivids), “Mutesbļoda” (Arnis Blodons),
“Tax Free” (Elvis Jansons), “Zvaigznīšu brīdis” (Arnis Kundziņš) un bojāejošās
1. programmas pārraides “Mikrofons” (Baiba Palkavniece). Šādi tika radīta
komanda kanālam “99 ½” – “Radio deviņdesmit deviņi ar pus” ar saukli
“Kam vēl nav simts, tas var !”, par pasākuma producentu, saprotams, kļūstot
Kolātam pašam. Nosaukums tika izvēlēts saskaņā ar tā laika raidīšanas frekvenci
FM 99,5, bet raidīšanas laiks ilga tikai no četriem pēcpusdienā līdz pusnaktij.
Un, īstenojot radiostacijas mērķi, tās darbinieki veidoja kā muzikālas, tā
izglītojošas autorprogrammas – katrs saskaņā ar savām spējām un interesēm.
Lielās pārmaiņas pienāca jau 1995. gada nogalē, līdz ar Kolāta iecelšanu
par Latvijas Radio ģenerāldirektoru, un nācās atrast jaunu “99 ½”
producentu. Par to tika izraudzīts Arnis Blodons, un viņa vadībā 1996. gada
janvārī tika atrasta koncepcija jaunajam raidlaikam – no 12.00 līdz 24.00.
Pirmās piecas stundas darbdienās tika veidotas kā mūzikas programma, kurā skanēja
kā ārzemju, tā latviešu mūzika. Pārējās stundās – autorraidījumi, no kuriem
joprojām ir saglabājies Gunāra Freidenfelda svētdienas 3 stundu maratons
“Rupjmaize” (no plkst. 12.00 līdz 15.00) un Baibas Palkavnieces “Vārdu ballīte”.
1997. gadā “99 ½” pārgāja uz jaudīgāku raidītāju, frekvencē 91.5,
līdz ar to rodoties nosaukuma problēmai. Tomēr kolektīvs nobalsoja par palikšanu
pie vecā, kurš kalpoja vēl gadu. Vēl viena revolūcija kanālu piemeklēja
1997. gada 1. septembrī, kad “Dienas mūzikas programma” (no 12.00 līdz
17.00) pārgāja uz latviešu mūzikas raidīšanu, ārzemniekus atstājot vakara un
brīvdienu programmām. Reizē tika pastiprināta sadarbība ar tādām Latvijas mūzikas
izdevniecībām, kā “Mapl”, “Studija MIX”, “Mikrofona Ieraksti”, “Gailītis G”
u.c., tām atvēlot konkrētas raidstundas. Tomēr par spīti dažām prognozēm,
“Radio 99 ½” popularitāte līdz ar latviskās mūzikas dominanti ne tikai
nekritās, bet gan pieauga, taču reforma pilnībā īstenojās tikai pēc vairāk
nekā gada.
1998. gada pavasarī vadība tomēr nonāk pie lēmuma, ka jāmaina maldinošais
kanāla nosaukums, to aizstājot ar daudz konkrētāko “Latvijas Radio 2”. Un
daudz pārmaiņu notiek šajā vasarā : uz īsu brīdi Blodona vietā producentes
amatā stājas Andra Alksne, taču jau kopš tā gada septembra šo krēslu ieņem Uldis
Duka, iepriekš Latvijas Radio skaņu ierakstu producēšanas daļas vadītājs,
pazīstams arī kā “Saulkrastu kapellas” mūziķis. Viņa sirdij latviešu mūzikas
lieta bija ļoti tuva, līdz ar to programma tika pārveidota saskaņā ar jaunām
prioritātēm. “Tikai dziesmas dzimtajā valodā,” skanēja jaunais sauklis, un
latviešu mūziku gaumīgi papildināja Uldis Ozoliņš ar savu “jājamzirdziņu” –
kantrīmūzikas programmu. Protams, likvidējot virkni sarunu tipa raidījumu, jaunās
vēsmas nebija pieņemamas visiem darbiniekiem, un to skaits samazinājās, iegūstot
pašreizējās aprises.
Un tā, kopš 1998. gada rudens par “LR 2” programmas “smaguma centru”
uzskatāma dienas muzikālā programma, kuru no 12.00 līdz 15.30 saskaņā ar savu muzikālo
gaumi īsteno dīdžeji Baiba Palkavniece, Gunārs Freidenfelds, Armins Ronis, Aivis
un Normunds Rutulis. To ielogo populārāko latviešu dziesmu programma “1000 dziesmas”
un raitais “Ceļojums” ar mūziku, kas pavada ceļu no darba uz mājām. Pēdējos gados
arvien populārāka kļūst “Lauku stunda” un “Rīta programma”, kur vadītāju dueti Ivonna
Markelova un Aivis, Inese Štrāla un Gvido Linga, Aleksis Šaicanovs un Baiba, Velga Vītola un
Kaspars Mauriņš, Inese un DJ Sveix - dod tonusu un uzmundrinājumu visai dienai.
Katram LR2 štata darbiniekam ir vēl vairāki raidījumi : Baibai
“Vārdu ballīte” un “Kāzu valsis”, Arminam – “Nedēļas mūzika”, komentējot nedēļas
mūzikas jaunumus un pārdotākos ierakstus,
Aivim – humora programma “Naktsāķis”, Gunāram padodas tematiskie gadalaiku koncerti,
nemaz nerunājot par jau leģendāro “Rupjmaizi” un ļoti iecienīto koncertu “Bez mīlestības
nedzīvojiet”. Kādreiz obligāto izglītojoši audzinošo funkciju pārņēmusi Daiga Mazvērsīte ar
“Latvijas mūzikas jaunumiem”, dodot vārdu iesācējiem, un “Latvijas radio fonotēkā”,
atskaņojot nepublicētus ierakstus retro stilā. Ir vairāki veltījuma koncerti :
“Labo vārdu lidlauka” stafetes kociņu 2005. gadā no Andras Alksnes pārņēmusi Sandra
Glāzupa, izveidojot pirmdienas koncertu “Labie vārdi vienīgi jums” un “Krietnā kareivja koncerta”
vietā stājušies apsveikumi “Daudz laimes dzimšanas dienā”.
Viens no iecienītākajiem LR2 raidījumiem ir Roberta Buivida “Mūzikas sestdienas vakaram”,
kuram klausītāji sastāda programmu iepriekšējā piektdienā. Jaunums 2006. gadā ir koncerts
“Latviešiem pasaulē”, kur klausītāju pasūtījumus apkopo Velga Vītola un Roberts Buivids.
Un kur tad vēl katra rīta apsveikumi dzimšanas dienās un populārais koncerts “Labu apetīti”
(darbdienās no 13.00 - 14.00).
Ļoti svarīga sastāvdaļa kanālā, protams, ir ziņu lasījumi, kuri skan piecas minūtes
pirms katras apaļās stundas, kā arī tematiskās – sporta, kultūras, lietišķās un citas
ziņas. Galvenie ziņu diktori ir ilggadīgie Latvijas Radio darbinieki Sandra Glāzupa un
Gunārs Jākobsobs, bet rīta ziņas veido un lasa Nora Micpapa un Ēriks Pozemkovskis.
Viņiem atvēlētas rīta stundas no 6.00 līdz 10.00, - tikai kopš 2000. gada 1. janvāra
“LR 2” pārgājis uz pilnas diennakts raidīšanu, tātad tikai no šī brīža
uzskatāms par pilntiesīgu radiostaciju. Nakts raidlaiks no plkst. 23.00 - 6.00 tiek
aizpildīts ar melodisku latviešu mūziku koncertos “Zvaigžņu gaismā” un “No nakts uz rītu”.
2005. gads LR2 vēsturē saucams par sevišķi ražīgu - nosvinēta 10 gadu jubileja ar lielu
koncertu Dailes teātrī, kad radiodarbinieki uzklausīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes -
Freibergas un premjerministra Aigara Kalvīša apsveikumus. Direktors Uldis Duka pavasarī
piedalījās EBU konferencē Lisabonā nolasot referātu par LR 2 unikālajiem panākumiem klausītāju
piesaistē, par mūsu darba rezultātiem bijušas vairākas publikācijas angļu. vācu, franču valodās,
arī raksti prestižos pasaules mēdiju profesionāļu izdevumos. Un Latvijas pārklājumu tīklu
papildinājis Viesītes raidītājs, un tas ļauj arvien vairāk cilvēkiem gandrīz visā valstī
baudīt mūziku, kas palīdz saglabāt latviskumu.
Un pašlaik “LR 2”, būdams sabiedriskais radio, var lepoties ar
lielāku klausītāju skaitu, nekā daža laba ilggadīga komercstacija. Tomēr ne jau šo
cīņu par galveno uzskata “LR 2” darbinieki, bet gan nacionālās mūzikas radio
ideju : lai skanētu viss labākais, kas mūsu valstī radīts. Krāsainību
skanošajai mūzika piešķir tās darbinieku atšķirīgās gaumes un repertuāra
izvēle : skan kā šlāgeri, tā rokenrols; kā septiņdesmito gadu estrāde, tā
jaunākās latviešu dziesmas, turklāt esam pieteikuši cīņu mūsu mūzikas “kārkluangļiem”
un atskaņojam dziesmas tikai latviešu valodā!
Daiga Mazvērsīte
Latvijas Radio 2 vēsturiskie raidījumi
No 2000. līdz 2005. gadam Latvijas Radio 2 ēterā, sadarbībā ar Latvijas
Unibanku skanēja raidījums "Muzikālā banka". Tā bija latviešu labāko rok- un pop-
dziesmu aptauja, kurā nevis žūrija, bet klausītāji no visas Latvijas pieteica populāras
latviešu rok- un pop- dziesmas un balsoja par tām.
Dziesmas tika "noguldītas" Muzikālajā bankā un, klausītājiem balsojot, "krāja
procentus" - kļuva vērtīgākas.
Katru nedēļu, klausītājiem balsojot, veidojās vērtīgāko dziesmu nedēļas tops. Katru
mēnesi veidojās mēneša tops.
Gada beigās - decembrī visu mēneša top desmitniekā iekļuvušās dziesmas sāka jaunu
sacensību, lai noskaidrotu, kuru vietu tās ieņemušas Muzikālās
Bankas gada vērtīgāko dziesmu apbalvošanas šovā.
|